Jau brūni pumpuri briest kailos bērzu zaros,Pa kuriem vēji traucot liegi sīc –No tālām aizjūrām skrien putni mājup baros,Uz spārniem pavasari nesot līdz!
Sagaidot pavasari, Kāpēcītī notiek lieli darbi, jo tuvojas Lieldienas, tiek tīrīts, kārtots, rotāts un greznots, lai prieks kopā ar pavasara saules stariem iemājo gan mazo, gan lielo Kāpēcēnu sirsniņās! Taču nedēļu pirms Lieldienām tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena. Vai zini, kas tā ir un kādi ir latviešu ticējumi šai dienai? Pūpolsvētdienā cieši mijās kristiešu un latviešu sendievu tradīcijas. Pūpolsvētdiena jeb Palmu svētdiena savu nosaukumu ir ieguvusi no palmu zariem, kas šajā svētdienā baznīcās tiek svētīti. Pie mums, kur palmas neaug, to vietā svētī pūpolus, kas ir pirmie pavasara vēstneši. Tāpēc latvieši šo svētdienu sauc par Pūpolu svētdienu jeb Pūpolnīcu. Ievērojot senlatviešu tradīcijas kādam mājiniekam Pūpolsvētdienas rītā jāpieceļas pirmajam un pārējie jānoper ar pūpolu žagariņiem, lai vairotu veselību un labklājību. Perot jāskaita pantiņš: „Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, veselība iekšā, slimība ārā.” Ir arī retāk dzirdēts Pūpolsvētdienas pantiņa variants: „Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere.”
Kāpēcīša kolektīvs novēl jūsmājās mīkstus pūpolus Pūpolnīcā un mierīgu, svētīgu kluso Lieldienu gaidīšanas nedēļu!
Pa kuriem vēji traucot liegi sīc –No tālām aizjūrām skrien putni mājup baros,Uz spārniem pavasari nesot līdz!
.png)
