Novembris atvadās to sajūt ik dvēsele,
Adventes vainagā svecīti dedzot,
Tumšāko laiku svētam ar gaismu,
Sirds visu jūt - redz maigu un drošu.
Un prieku tai nes zeltainā mirdzumā,
Lai ar mīļumu spētu šai pasaulē uzziedēt,
Lai esam mēs bagāti un spējam rast prieku,
Lai esam mēs stipri un spējam piedot,
Lai esam mēs gaiši un starojam citiem.
Ir atkal laiks, kad sveces staro mājā –
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā, ceturtā.
Klāt atkal laiks, kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks, kad gaidām Ziemassvētkus –
to svēto brīnumu, ko dziļi izjūt sirds un prāts.
Klāt atkal laiks, kad līdz ar sveču ziediem,
Plaukst mūsu dvēselēs gaišs svētlaimības prieks.
Saticīgu Adventes laiku jūsmājās novēl
p.i.i. “Kāpēcītis”
kolektīvs
