Es dāvinu Tev pirmās vizbulītes,
Lai pavasari spētu sirdī jaust,
Lai visi rīti, arī miglā tītie,
Ar gaismu dvēselē un sirdī aust,
Lai palo prieks kā bērziem sulas,
Kas zaļošanas prieku dod.
Un arī Tev šais zilos ziedos,
Savs ziedēšanas spēks ir jāatrod,
No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks,
Ko Lieldienas mums atnes plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties, gan mīlēt,
Liek pašiem mīlestību paust.
Diemžēl šogad Lieldienās "Kāpēcīša" pagalms paliks kluss un tukšs, tur nerosīsies zaķi, neskanēs dziesmas, nedipēs mazo dejotāju solīši, vien čaklo skolotāju darinātie dekori vēsta par to, cik ļoti gaidījām šos pavasara svētkus. Taču mēs nenokaram galvas, smeļam spēkus pirmajos pavasara saules staros, lai jau pavisam drīz ar jaunu sparu sagaidītu ikvienu mazo Kāpēcēnu!!! Šajās Lieldienās vēlam veselību lieliem un maziem, saticību ģimenē un rast prieku no kopā būšanas ar vismīļākajiem!
